“Oglekļa neitrāls” un “neto nulle” – ko šie termini īsti nozīmē?

Steidzamā nepieciešamība pēc rīcības klimata jomā ir radījusi pilnīgi jaunu vārdu krājumu, lai raksturotu un atbalstītu ilgtspējīgas darbības, mērķus un uzdevumus. “Oglekļa neitrāls” (Carbon neutral), “neto nulle” (Net Zero), “kompensēšana” (offsetting) un “ilgtspējība” (Suatainability) ir kļuvuši par modes vārdiem, kad mēs runājam par rīcību klimata jomā, bet ko šie termini īsti nozīmē un kā tie ir saistīti ar ietekmi uz klimatu?

Neatkarīgi no tā, vai mēs pērkam kafiju, rezervējam atvaļinājumu vai veicam ieguldījumus, žargons saistībā ar ilgtspējību var būt mulsinošs un var radīt apjukumu, apgrūtinot mūsu sapratni par to, vai mēs izdarām pareizās izvēles.
 
Šajā rakstā mēs aplūkosim dažus no šiem terminiem un iedziļināmies, lai noskaidrotu, vai tie joprojām ir nozīmīgi instrumenti cīņā pret klimata pārmaiņām, un apsvērsim to, vai ir nepieciešami jauni vārdi, lai palīdzētu mums mūsu pūliņos glābt planētu.

“Oglekļa neitrāls” pret “neto nulli” – kāda ir atšķirība?

Oglekļa neitrālā organizācijā pastāv apņemšanās novērtēt radītās CO2 emisijas. Tā tiek saistīta ar veidu meklēšanu, kā samazināt šīs emisijas un kompensēt tās, samazinot emisijas citur vai likvidējot atmosfērā tādu pašu CO2 daudzumu.

Šī līdzsvara radīšanas prakse ir pazīstama kā oglekļa kompensēšana, un tā varētu ietvert jaunu koku stādīšanu vai ieguldījumus atjaunojamā enerģijā vai, piemēram, ar bioenerģijas oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (BECCS).

Termins oglekļa neitrāls “tiek izmantots jau kādu laiku,” saka globālā atjaunojamo un aprites risinājumu līdera Neste Ilgtspējas vadītāja Senja Kuokanena. “Oglekļa neitrāla darbība var aptvert noteiktu uzņēmējdarbības daļu un parasti attiecas uz CO2 emisijām”, nevis citām siltumnīcefekta izraisošajām gāzēm.

“Neto nulle tiek uzskatīts par zelta standartu korporatīvajai rīcībai klimata jomā."

No otras puses, “neto nulle” nozīmē, ka uzņēmums samazina absolūtās emisijas visā piegādes tīklā, lai atbalstītu mērķi ierobežot temperatūras pieaugumu pasaulē līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, kā par to tika panākta vienošanās 2015. gada Parīzes klimata samitā.

Uz zinātni balstītu mērķu iniciatīva (SBTi), kas ir CDP, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma, Pasaules Resursu institūta un Pasaules Dabas fonda partnerība, ir noteikusi pasaulē pirmo “neto nulles” standartu, nodrošinot uzņēmumiem ietvaru un rīkus efektīvai “neto nulles” mērķu īstenošanai.

Lai gan jaunākais termins “neto nulle” tiek uzskatīts par “zelta standartu korporatīvajai rīcībai klimata jomā”, Kuokanena piebilst, ka runa nav par to, ka viens termins ir labāks par otru – abi attiecas uz dažādām darbībām, kas ir būtiskas kopuma daļas, mums cīnoties ar klimata pārmaiņām.

Patiešām abiem terminiem ir svarīga loma kā daļai no emisiju samazināšanas darba hierarhijas, kas tiek veikts klimata mērķu sasniegšanai – tas sākas vienā svara kausā ar pilnīgu izvairīšanos no jaunām siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijām, un beidzas otrā svara kausā ar visu pārējo emisiju kompensēšanu ar darbībām ārpus jūsu vērtību tīkla.

Domājiet par savu klimata pārmaiņu valodu!

Tā kā visi tagad runā par klimata krīzēm, oglekļa neitralitāti un neto nulles mērķiem, vai mums būtu jāuztraucas, ka “zaļo” impulsu varētu mazināt modes vārdi, kam ir maza nozīme plašākā sabiedrībā?

Klimata termini noteikti ir pakļauti nepareizai izmantošanai, saka neatkarīgs konsultants klimata jomā Džeimss Kamerons, kurš konsultē dažādas organizācijas, tai skaitā Neste un klimata investīciju konsultāciju uzņēmumu Pollination Global.

“Attiecībā uz tādiem terminiem kā “oglekļa neitrāls” un “neto nulle” mums bija jārada jēdzieni, kas veicina rīcību,” norāda Kamerons, kurš palīdzējis sarunās par starptautiskajiem klimata nolīgumiem, tai skaitā 1997. gada Kioto protokolu.

“Tie paši par sevi ir vienkāršojumi, tiem ir trūkumi un tie ir jāinterpretē, taču tas ir labāk par to, ja nebūtu nekā,” viņš uzstāj.

Pat tad, ja daži uzņēmumi pārspīlē savus panākumus klimata jomā, pati runāšana par šo jautājumu veicina rīcības klimata ārkārtas situācijas jomā, uzskata Kamerons.

Turklāt neto nulles ideja “ir vienkārši komunicējama, kad daudzi citi mērķi un metodes ir visai sarežģītas.”

Kuokanena piekrīt, ka “entuziasms par klimata tēmām” rada optimismu un “virza mūs visus pareizajā virzienā”.

Vai mums vajag jaunus veidus, lai runātu par vides aizsardzību?

Valodai ir svarīga loma steidzamas rīcības motivēšanā un iedvesmošanā, un ir ārkārtīgi svarīgi apsvērt šo stimulējošo efektu, ja mēs domājam par mūsu lietotajiem vārdiem.

Kamerons saka: “Ir jābūt kādai vīzijai par dzīves uzlabošanos, kas ļautu cilvēkiem justies satrauktiem par iespēju darīt visu, kas nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi.”

Viņš atbalsta tādu vārdu lietošanu kā “reģenerācija”, kas ir “pozitīvs jēdziens, kas ietver gan risku, gan iespēju satraukumu”.

Tāpat runāšana par “eksponenciālu izmantošanu” “dod mums cerības sajūtu”, ka mēs varētu paātrināt inovāciju “un panākt problēmu, kas citādi no mums cenšas aizbēgt”.

Kamerons vēlas mēģināt risināt klimata ārkārtas situāciju, "izmantojot citas sabiedrības un ekonomikas prioritātes bez nepieciešamības izmantot klimata pārmaiņas kā motivāciju".

“Mums vajadzētu novirzīt diskusiju uz to, kā izskatītos “neto nulles” pasaule”.

Kuokanena uzskata, ka diskusijas novirzīšana uz to, kā izskatītos neto nulles pasaule, ir ļoti svarīga, lai palīdzētu mums “patiesi izprast šī izaicinājuma nopietnību”, un tādējādi pārietu no ambīcijām uz reālu, izmērāmu rīcību emisiju samazināšanai.

Tas nozīmē, piemēram, paredzēt “kādu enerģiju mēs izmantosim, kā dzīvosim un ceļosim? Kā izskatīsies mūsu dzīves? Vai mums visiem būs ikgadējs siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju budžets?”

Līdzko mēs pielāgosim savu perspektīvu “neto nulles” pasaulei, “tas varētu izraisīt dažas patiešām aizraujošas diskusijas,” saka Kuokanena, “un tas palīdz mums noteikt un spert nākamos nozīmīgos soļus.”