Ilgtspēja
11.04.2023

Kāda ir Baltijas uzņēmumu izpratne un gatavība piedāvāt ilgtspējīgus produktus?

Armands Beiziķis

Ilgtspējība ir viens no mūsdienās visvairāk apspriestajiem tematiem, jo indivīdi, uzņēmumi un valdības visapkārt zemeslodei atzīst, ka steidzami jārisina vides, sociālie un ekonomiskie izaicinājumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni cilvēkiem un planētai.

Pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami palielinājusies izpratne un bažas par tādiem ilgtspējības jautājumiem kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, resursu izsīkšana un sociālā nevienlīdzība. Tas ir izraisījis pieaugošu pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī pastiprinātu korporatīvās ilgtspējas prakses pārbaudi.

Mēs, Neste, vēlējāmies noskaidrot, kā uzņēmumi Baltijas valstīs ir reaģējuši uz šīm tendencēm, ieviešot ilgtspējīgākas prakses un integrējot ilgtspējību savā darbībā un lēmumu pieņemšanā. Pētījums*, kurā piedalījās 529 dažādu izmēru uzņēmumu pārstāvji (Neste biznesa klienti) Baltijas valstīs, parāda, ka aptuveni puse uzņēmumu ir izvirzījuši ilgtspējas mērķus vai arī strādā ilgtspējas virzienā. Kopumā Latvijā šos mērķus jau ir uzstādījuši 48 % Neste klientu, Igaunijā tie ir 53 %, kamēr Lietuvā tie ir vien 25 %. Savukārt kā ļoti svarīgu vai svarīgu ilgtspēju novērtē jau krietni vairāk respondentu – Igaunijā un Latvijā tie ir 95 % respondentu, bet Lietuvā – 81 %. 

Interesanti, ka Latvijas (48 %) un Igaunijas (36 %) uzņēmumiem ilgtspēja galvenokārt asociējas ar ekonomisko atbildību, bet Lietuvā – ar atjaunojamiem energoresursiem (25 %). Pētījumā secināts, ka tiem uzņēmumiem, kuriem ilgtspēja nav mērķis, ir arī neskaidrāks priekšstats par ilgtspējas termina nozīmi. Proti, ilgtspējas nozīmi biznesā izprot tie, kuri sāk praktizēt.

Kopumā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vidū ilgtspēja tiek saskatīta kā jaunu biznesa iespēju pavēršana un kā vienīgais attīstības virziens. Šim apgalvojumam piekrīt teju 30 % no Igaunijas respondentiem, 33 % no Latvijas un 40 % no Lietuvas respondentiem. Vien maza daļa respondentu to uzskata par “jaunu tendenci un neko vairāk”. 

Pētījumā jautājām arī, ko tieši uzņēmumi dara ilgtspējas virzienā. Populārākās trīs iniciatīvas, kas tiek veiktas, ir enerģijas un degvielas taupīšana, investēšana darbinieku labklājībā un pāreja uz elektroniskiem darījumiem, samazinot izlietotā papīra daudzumu. Igaunijā un Latvijā galvenais virziens ir enerģijas taupīšana, ko atzīmēja 76 % Igaunijas un 56 % Latvijas aptaujāto. Lietuvas Neste klientu vidū uzņēmumi galvenokārt samazina papīra daudzumu, šo virzienu atzīmēja 60 % respondentu. 

Svarīga ilgtspējīgas rīcības daļa ir emisiju rašanās kartēšana uzņēmumu darbībā, lai varētu tās sekmīgāk samazināt – to visvairāk veic Igaunijā (24 %), mazāk Latvijā (16%), bet vismazāk Lietuvā (vien 4 %). Savukārt jau viennozīmīgāka atbilde visu trīs Baltijas valstu vidū ir par veiktajām darbībām transporta emisiju samazināšanai – teju 70 % katrā respondentu grupā atzīmēja, ka veic maršrutu optimizāciju. Paredzam, ka tuvākajos divos gados spēcīgi attīstīsies uzņēmumu izpratne par transporta emisiju optimizāciju un uzskaiti.

Plašāku ilgtspējas iniciatīvu ieviešanai uzņēmumos kā galvenos šķēršļus uzņēmumu pārstāvji nosauc papildu izmaksas un līdz ar to galaprodukta cenu pieaugumu. Tādu iemeslu min 45 % respondentu. Vienlaikus pētījums atklāj, ka vairāk kā puse uzņēmumu jau spēj piedāvāt ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus – 60 % Latvijā, 57 % Igaunijā un 54 % uzņēmumu Lietuvā jau piedāvā šādus risinājumus. Vairums arī piekrīt apgalvojumam, ka ir viegli pārdot klientiem ilgtspējīgus risinājumus. Tiem, kuri nav iesaistīti ilgtspējīgas darbības ieviešanā, ir arī grūti pārdot ilgtspējīgus risinājumus saviem klientiem. Aptuveni trīs ceturtdaļas uzņēmumu piekrīt uzskatam, ka nākotnē pieprasījums pēc ilgtspējīgiem pakalpojumiem viņu nozarē pieaugs.

No aptaujas rezultātiem varam secināt, ka ilgtspējas atpazīstamība un izpratne Baltijas uzņēmumiem ir ļoti augstā līmenī. Vienlaikus, lai arī vēl tikai trešdaļa Baltijas uzņēmumu ilgtspēju saredz kā jaunu biznesa iespēju pavēršana un kā vienīgo attīstības virzienu, vērtīgākā šīs aptaujas atziņas šķiet saistās ar uzņēmumu gatavību piedāvāt ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus. Es lepojos, ka dzīvoju reģionā, kurā vairāk nekā puse uzņēmumu jau šodien piedāvā taustāmus un jēgpilnus veidus kā tiekties uz tīrāku un veselīgāku planētu mūsu bērniem. 

*Neste kopā ar Kantar kvantitatīvo aptauju veica laika periodā no 2022. gada 29. novembra līdz 2022. gada 16. decembrim. 
 

Written by
Armands Beiziķis