Ilgtspēja
24.09.2021

Planēta pēc mums – ar ko brauksim jau tuvākajā nākotnē?

Armands Beiziķis

Aptuveni 25% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā šobrīd rada autotransports, un to apjoms ar katru gadu aizvien pieaug. Elektroauto un alternatīvās degvielas ir risinājumi, par kuriem pasaulē sen jau vairs nediskutē, bet dara. Arī Latvijā tas ir ļoti aktuāli, jo līdz pat 80% no visas mobilitātes notiek ar automašīnām, no kurām šobrīd vairāk nekā puse ir 10 un vairāk gadus veci dīzeļauto. Nākotne neapšaubāmi pieder ilgtspējīgiem risinājumiem, taču tie prasīs laiku, kā arī būtisku infrastruktūras un pieradumu maiņu. Kādām pārmaiņām esam gatavi jau tuvākajā nākotnē?

Naftas pārstrāde pasaulē pazīstama jau nedaudz vairāk nekā 100 gadu un tiek prognozēts, ka vēl nākamos 80 gadus to turpinās pārstrādāt. To dzen uz priekšu mūsu straujais dzīves veids un straujā ekonomikas attīstība. Ja 2010.gadā tika lēsts, ka naftas pārstrādes apjoms sasniedzis savus “griestus”, tad, 2020.gadā tika secināts – tā ir pieaugusi vēl vairāk, sasniedzot jaunu pīķi, par spīti arvien aktīvākām diskusijām par alternatīviem enerģijas veidiem mobilitātē.

Pēdējo gadu diskusijas no “runāšanas” pārgājušas “darīšanas” fāzē. Eiropas Savienība definējusi nepieciešamās pārmaiņas konkrētā politikas stratēģijā – Eiropas Zaļajā kursā. Tā galvenais orientieris ir 2050. gads līdz kuram mums visiem nepieciešams izveidot klimata neitrālu aprites ekonomiku Eiropā. Tas nozīmē, ka līdz 2050. gadam praktiski visiem mūsu izmantotajiem resursiem vajadzētu būt no atjaunojamiem resursiem (bioekonomikas jēdziens) vai pārstrādājamiem (aprites ekonomikas jēdziens).

Neste kā naftas pārstrādes uzņēmums šo mājas darbu uzsāka pildīt jau pagājušā gadsimta nogalē. 1996.gadā Neste patentēja tehnoloģiju, ar kuras palīdzību radīt degvielu no atkritumiem. 2007.gadā izbūvēja pirmo atjaunojamās degvielas rūpnīcu un vēlāk apņēmās, ka turpmākie ieguldījumi tehnoloģijās būs tikai saistībā ar atjaunojamiem un pārstrādājamiem produktiem. Šodien Neste mērķis ir kļūt par pasaules līderi atjaunojamo un aprites produktu un risinājumu jomā.

Viens no tādiem produktiem ir Latvijā, Somijā, ASV un jau daudzās citās pasaules valstīs pieejamā Neste My atjaunojamā dīzeļdegviela. Neste My ir degviela, kas nav ražota no naftas, bet gan no atjaunojamiem resursiem – pārtikas un zivjrūpniecības atkritumiem un pārstrādes atlikumiem, tādējādi piešķirot dzīvi kaut kam, kas līdz šim šķitis, ir beidzis savu dzīves ciklu. Pārstrādes rezultātā Neste rada atjaunojamu dīzeļdegvielu, kuras ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai.

Ja vērtējam Neste My atjaunojamās dīzeļdegvielas ilgtspēju visā dzīves ciklā – no pārstrādes līdz sadegšanai auto dzinējā – tiek radīti par 90% mazāk izmešu, nekā fosilās dīzeļdegvielas gadījumā[1], kas padara Neste My par konkurētspējīgu alternatīvās enerģijas risinājumu jau šodien. Zviedrijā un Somijā jau šobrīd transportā izmantojamās atjaunojamās degvielas īpatsvars pārsniedz 30%, kamēr Latvijā un Baltijā vēl tikai 5% robežās. Tas, protams, saistīts ar valsts atbalsta mehānismu pieejamību, kas palīdz atjaunojamo risinājumu pircējiem samazināt cenas starpību un padarīt tos pieejamākus.

Neapšaubāmi tendenci ieviest arvien vairāk alternatīvās enerģijas virza uzņēmumi un pilsētas ar saviem privātajiem un sabiedriskā transporta parkiem, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu izvirzītos klimata neitralitātes mērķus. Privātais sektors seko korporatīvajam un pašvaldību sektoram, un patiesībā var ļoti daudz mācīties no tiem, kā salāgot ieguvumus pret izdevumiem. Neste visā pasaulē attīsta ilgtspējīgas partnerības, nodrošinot uzņēmumus un pilsētas ar atjaunojamās degvielas risinājumiem, kopīgi radot pienesumu tīrākai planētai.

Latvijā pakāpeniski savā autoparkā atjaunojamo dīzeļdegvielu ir nolēmis ieviest vadošais pakomātu piegāžu nodrošinātājs Baltijā ar plašāko pakomātu tīklu Latvijā – “Omniva”. Apzinoties pieprasījuma pieaugumu pēc “Omniva” pakalpojumiem un vienlaikus radīto ietekmi uz apkārtējas vides kvalitāti, uzņēmums arvien vairāk domā par ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu ieviešanu pakalpojumu sniegšanas dzīves ciklā, un viens no tādiem ir lēmums par labu Neste My atjaunojamās degvielas pakāpeniskai ieviešanai savā autoparkā. “Omniva” vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare par galveno iemeslu šādai izvēlei min to, ka šobrīd elektroauto segmentā nav piegāžu specifikai atbilstošu risinājumu, kā arī faktu, ka, izmantojot Neste My atjaunojamo dīzeļdegvielu dīzeļdzinēja automašīnās, nav nepieciešama nekāda papildus pielāgošana vai jauna infrastruktūra, kā tas būtu elektroauto gadījumā. Dīzeļdegviela ir arī piemērotāks risinājums no autoparka dzīves cikla viedokļa. “Omniva” iegādājas jaunus busus ik pēc 3 gadiem, izpētot tirgū plaši pieejamās iespējas un izvēloties piemērotāko un ekonomiski izdevīgāko.

Savukārt “Jelgavas autobusu parks” valdes loceklis Gints Burks stāsta, ka uzņēmums jau vairākus gadus meklē un izmanto dažādus alternatīvo enerģiju risinājumus – alternatīvās degvielas, elektroautobusus un citus, jo uzskata, ka sabiedriskajam transportam pēc definīcijas jābūt tīrākam un jaunākam, jo tas pārvietojas vistuvāk iedzīvotāju dzīvesvietām. Tādēļ viens no uzņēmuma uzstādījumiem ir mainīt autoparku ik pa 10-12 gadiem, tādēļ lēmumiem jābūt tālredzīgiem. Pērn analizējot jau padarīto, uzņēmums secinājis, ka pateicoties šiem risinājumiem Jelgavā izdevies samazināt izmešus par 28%.

Pie lielāka valsts atbalsta – samazināta akcīzes nodokļa veidā vai dažādu ar degvielas tirgošanu saistīto izmaksu samazinājuma –, mēs, kā viens no alternatīvās enerģijas risinājumu nodrošinātājiem spētu piedāvāt savu risinājumu par konkurētspējīgāku cenu, lai tas būtu interesants ne tikai uzņēmumiem un pašvaldībām, bet arī privātajam sektoram. Šāda scenārija gadījumā redzam, ka 3 līdz 5 gadu laikā mēs varētu nodrošināt Neste My pieejamību lielākajā daļā Neste degvielas uzpildes staciju Latvijā. Tas būtu pavisam praktisks solis, lai jau tuvākajā nākotnē Latvijā tik izplatītais dīzeļdzinēju autoparks bez papildu investīcijām vai paradumu maiņas spētu pāriet uz ilgtspējīgāku un planētai draudzīgāku pārvietošanos.

 

[1]Aprites cikla emisijas un emisiju samazinājuma aprēķinu metodoloģija atbilst Eiropas Savienības atjaunojamo energoresursu direktīvai (2009/28/EK).

 

 

Written by
Armands Beiziķis

Share article